Bijušās nodaļas lapa

 

14.04. Māmuļā jeb zīmju diena. Citiem vārdiem-delegāta piezīmes.


  Sestdien 14. aprīlī Latviešu biedrības namā notika VL un TBLNNK kongresi ,kā arī kopējā abu partiju konference. Kā delegātam pārstāvot VL, tēvzemiešu kongresu ,protams, neredzēju.

  Vispirms, par VL kongresu. Vislatviešiem  šī bija dīvaina situācija, kad  piedalās nevis visi biedri, bet delegāti. Piedalīties bez balsošanas tiesībām varēja arī biedri, bet telpas vietu skats to neļāva. Fiziski to cilvēku skaitu, kuri bija 8.kongresā Teikā, uzņemt  nevarētu. Tajā pašā laikā bija cilvēki ,kuri ļoti vēlējās piedalīties, būt klāt. Dienu pirms kongresa nebiju lāga sasniedzams ne pa telefonu, ne elektroniski, tādēļ  to uzzināju pēc kongresa. Iespējams, ka pēc reālās partiju apvienošanās vajadzēs domāt, kā šo reālo cilvēku līdzdarbošanās vēlmi nenoslāpēt ar ierobežojošiem telpu izmēriem. Piedalīšanās šajos ikgadējos pasākumos daudziem ir ļoti nozīmīga.

 VL kongresā R.Dzintars savā uzstāšanās reizē minēja, ka VL mērķis nav milzīgi biedru bari, bet biedri, kuri reāli kaut ko dara. Mākslīgi ,skaita dēļ  audzēts partijas biedru skaits  netiks. Tas ir labi. Ja vien kāds šos vārdus neuztvers kā elitāras ,norobežotas cilvēku grupas ietekmes saglabāšanu partijā.

Kā VL līdzpriekšsēdētāji tika ievēlēti R.Dzintars un I.Parādnieks. Mūsu brašie vadītāji turpinās mūs vadīt, kaut varbūt apvienotajā partijā vajadzētu balsošanas zīmē katru līdzpriekšsēdētāju uz atsevišķas lapas (ja nu kandidātu ir pat 3 vai 4?). VL valdē ievēlēti  E.Cilinskis, J.Dombrava, E.Helmanis, I.Holma, J.Iesanieks, A.Neretnieks, K.Pupurs. Šeit bija gan mazas neskaidrības ar Valdes locekļu vēlēšanu lapu. It kā demokrātijas nolūkos ierakstīti nosauktie, bet atstāta vēl viena balsošasnas atzīmes vieta bez pretī esoša uzvārda. Būtībā pēc partijas statūtiem viss ir skaidrs-kā notiek izvirzīšana, bet šeit –rakstīt klāt savu vēlamo? Ne velti bija 70 delegāti, bet 67 derīgas balsošanas zīmes. Vairāki ļaudis aizņēmās viens no otra rakstāmrīkus, un tādēļ tāds rezultāts. Turpmāk nevajadzētu šādi –ar klāt pierakstīšanu, bet kopīgi noteikt vēl vienu kandidātu, lai tad no astoņiem( vai vairākiem) izvēlētos septiņus. Lai partijas nodaļas reāli varētu pildīt statūtus un virzīt (iespējams vairākām koordinējoties) savus kandidātus valdei ( lai būtu vairāk no kā izvēlēties), nodaļām jāzina Valdes darba režīms, vēlamie , līdz šim neaptvertie valdes cilvēku interešu loki. Nevar visu balstīt uz ierakstīšanu kongresa laikā balsošanas listes beigās. Labi vien tas, ka šīs vēlēšanas nekādas izmaiņas nesniedza. Mums vienkārši jānodzīvo līdz reālai partiju apvienošanai. Lai tad, pēc partijas biedru pārreģistrēšanās, veidotu kopīgās partijas darbībai nepieciešamās struktūras kā vienas partijas biedri.

Tika ievēlēta NA ētikas komisija. Tagad mums ir Ētikas kodekss.

Patika revīzijas komisijas ziņojums (pārstāvēja J.Neilande). Ziņojums par finansēm bija skaidrs, saprotams. Vēlāk viņa runāja par VL jeb NA iecerēm ekonomikā likumdošanā. Arī par to, cik daudz ierosinājumu koalīcijā netiek atbalstīti. Šis materiāls par neatbalstītajām iecerēm interesētu daudzus. Runāja arī P.Bahurs. A.Kiršteins.

Kopumā VL 9.kongress aizritēja tiks straujā tempā, ka palika mazliet vairāk brīva laika kafijas malkošanai, gaidot NA konferenci. Par to paldies reālajai organizētājai I.Parādniecei.

Daži teksti pēc kongresa ļāva noprast, ka partijas vadībai ir iespēja kontrolēt, kā katrs balso, aizpilda vēlēšanu zīmes. Citos pasākumos iesaku pasekot delegātiem, kā tiek izsniegtas dokumentu mapītes. Šoreiz mandāta numurs katram delegātam partijas vadībai bija zināms jau  pirms kongresa. Ja klātnākošās mapītes ar kongresa dokumentiem un balsošanas zīmēm arī katram stingri noteiktas, tad  viss skaidrs. Dzīvojot tādā uzticēšanās atmosfērā kā līdz šim tas neienāca prātā, bet tagad daža dusmīgi izteiktie vārdi sāk likt pārdomāt kongresa norisi. Jo nedomāju, ka tika lūgts skatīties pāri plecam otram balsošanas zīmju aizpildītājam.

 Turpinājumā-NA konference. Spriežot pēc pieteikumiem un notikušā VL kongresā, kopīgās partijas vadība paliek nemainīga tajā sastāvā, kāds tika iebalsots pagājušo vasaru Māmuļā. Protams, amatā paliekot kā NA līdzpriekšsēdētājam G.Bērziņam .Par to prieks.

Konferencē runāja NA līdzpriekšsēdētājs R.Dzintars. Labs teksts. Bez eiforijas, ka tagad viss panākts, ka būtībā VL jeb NA valdībā ministru skatā ir apdalīta( atceramies-MK balso pieņemot lēmumus visi ministri un katram ir viena balss). Nobeigumā pasakot, ka VL jeb NA nemainīsies, kļūstot gļēvāka. Tas jau ir labs vēstījums. Gribētu vairāk  par nākotnes perspektīvām, gūstot lielāku politisko spēku.

NA līdzpriekšsēdētājs G.Bērziņš runāja vairāk par darbu valdībā un Tieslietu ministrijā.  Iecerēts panākt tiesu darbā, lai nebūtu lielo rindu ,rosināja izveidot padomi, kurā apvienotos visu ar valsts valodu saistīto institūciju pārstāvji,

Roberts Zīle tika pieteikts kā NA deputāts Eiroparlamentā. Nemitīgi atvainojoties par savu prezentāciju, rādīja ģeopolitiskos blokus vilcienu satiksmē, gāzes vadu savienojumos, elektrībā, visu laiku akcentējot ,ka svarīgi būt tajā blokā, kurā reāli šobrīd nav. Jo gāzes piegādēs, elektrībā un vilcienu satiksmē Latvija, kā mēs visi zinām ir saistīta ar vietām, kur šis izejvielas ir. Diemžēl nebija ekonomiska pamatojuma katra bloka maiņas gadījumā, balstoties ar Latvijas interešu, finansiālu ieguvumu un zaudējumu . Tāda papļāpāšana, kura galīgi neder, lai pārliecinātu auditoriju. Izskatījās kā pagļēvs Zīles atvadu sveiciens Latvijas politikai.    

Einārs Cilinskis–par frakcijas un Saeimas darbu. Par to, ka VL jeb NA vairāk  jāstrādā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai mainītu ekonomisko situāciju  un reālo dzīvi. Uzskata, ka nevienam  vairs nav šaubas par VL jeb NA spēju strādāt valsts darbā, valsts amatos.

Kultūras ministre Žanete Jaunzeme- Grende  uzsvēra, ka īsu laiku esot (4mēnešus) VL biedre, bijis grūti sākt strādāt kā ministrei. Viņa akcentēja, ka jebkurš ministrs dara to, kas rakstīts valdības deklarācijā, bet pati deklarācija ir koalīciju veidojošo partiju programmu  izpilde, ievērojot ne tikai ministres partijas, bet arī visu koalīcijas partiju vēlmes. Tuvāko mērķu vidū- darbs ar kultūru reģionos, finansējums māksliniecisko kolektīvu vadītājiem. Savukārt Operas epopeju ministre uzskata par signālu visām kultūras iestādēm, ka jābūt kārtībai. Tā būs. Viens no konkrētākajiem un patīkamākajiem ziņojumiem.

 Saeimas deputāte V.Poriņa –par latviešu valodu, tās pašreizējo situāciju un nākotnes izredzēm.

  Saeimas deputāts Jānis Dombrava- par nepieciešamību novados iegūt savus pārstāvjus . Sakāmais bija ļoti konkrēts ,ar nosauktajiem termiņiem, kuri svarīgi , lai iecerētais sekmētos. Patīkami, ka partija domā par atbalstu cilvēkiem uz vietām.

  NA Rīgas nodaļas vadītājs Dainis Locis runāja par Rīgu. Pilsēta partijai, protams , ir ļoti nozīmīga. Viņš pieminēja dažādās izveidotās darba grupas, kuru darbības virzieni ir tādi paši kā Rīgas pilsētas deputātu komisijām. Pieminēja sadarbību ar biedrību „Demokrātiskie Patrioti”.

 Debatēs VL Stopiņu nodaļas vadītājs  Aldis Grunde akcentēja rīcībspējīgu  nodaļu  izveidi.  Pieredze ar politiskiem konkurentiem pašvaldībās Grundem liek secināt, ka iespējams dibināt partijas nodaļu pašvadības vēlēšanām, kura negūstot atbalstu vienkārši izjūk. Viņš brīdināja no šādas sliktas citu partiju pieredzes pārņemšanas.

Savukārt R.Naudiņš spilgti apliecināja vārdos un līdzšinējo darbību pieminot, ka ir VL jeb NA cilvēki, kuri spēj un var domāt ekonomiski par Latvijas labumu, bet ne par abstraktām Eiropas interesēm. Šķiet, tas ir ceļš, kas ejams VL jeb NA, un kuram ir ļoti daudz atbalstītāju vislatviešu vidū. Ja būs sekotāji, būs labi.

Konferences noslēgumā uzstājās  nesen izveidotais Nacionālās Apvienības koris diriģenta Edgara Račevska vadībā. Neesmu ļoti muzikāls, bet  izpildījums šķita ļoti niansēts, sirsnīgs. Jūtams, ka labs un tautā mīlēts meistars kori veidojis. Paldies diriģentam un reizē arī koncertmeistaram, kā arī kora dalībniekiem( bija liela vīru balsu grupa,kura papildināja dāmu balsis, dalībnieki arī daudzi zināmi VL jeb NA dalībnieki)!

Piedodiet, ja kaut kas piemirsts, jo  diktafons  tika aizmirsts mugursomā autostacijā. Šķita, ka pietiek jau ,ka delegāts ir džinsos un džemperī. Ar mugursomu ierasties būtu laikam par traku. Informāciju laika gaitā centīsimies papildināt.   

Notikumi TB/LNNK kongresā.

!)  Partijas priekšsēdētājs-atkal Roberts Zīle. Valdē: G.Bērziņš, R.Ābelnieks, J.Birks, L.Dabare, E.Grāvītis, M.Grīnblats, Dz.Kudums, R.Naudiņš, Dz.Rasnačs, J.Tomels

2) Lēmums-Partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nosaukums, logo, grafiskais stils tiek apstiprināti pēc konsensusa principa – ja tam vienprātīgi piekrīt abu partiju visi pārstāvji apvienotās partijas valdē.

3) Ņemot vērā, ka jau ilgu laiku (9 mēnešus) netiek piereģistrēta Apvienotā partija un šajā laikā bijušos notikumus, kuri ieviesuši Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un Partijas „Visu Latvijai!” reorganizācijas lēmuma trīs punktos izmaiņas, izteikt reorganizācijas lēmuma sekojošos punktus šādi:

5.Apstiprināt par partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu.

6.Apstiprināt par partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdes locekļiem Jāni Birku, Jāni Tomelu, Robertu Zīli. (vecais –pagājšgad  Bauskas kongresa sastāvs-Raiti Ābelnieks, Jāni Birks, Jāni Tomels).

7.Apstiprināt par partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdes locekļiem 11.Saeimas deputātus Dzintaru Kudumu, Dzintaru Rasnaču (pagājšgada sastāvs-Gaidi Bērziņu, Dzintaru Rasnaču).

Kādēļ virsrakstā pieminētas zīmes?  VL kongress-bez pārsteigumiem.  Partnerorganizācija. Ko tā dara? Tēvzemiešiem pārstāvniecība uz apvienoto partijas vadību nopietni mainījusies. Protams, Zīle līdzpriekšsēdētāja postenī nebija vairs liekams. Sak, atkal izdomās, skries projām, atkal Gaidis Bērziņš vilks vezumu? Tiktāl loģiski.  Tomēr, lai arī vēl pagājšruden Zīle vāvuļoja, ka vēl nezina vai pārreģistrēsies apvienotajā topošajā partijā, tagad jau ar zobiem un nagiem turas tajā-vismaz no savas organizācijas tiekot valdē. Kaut pēc aiziešanas no apvienotās partijas līdzpriekšsēdētāja amata un sekojošiem raksteļiem presē, viņa palikšana pat valdē šķīet dīvaina. Šobrīd tā ir tikai tēvzemiešu daļas darīšana par savu pārstāvniecību apvienotajā partijā. Tomēr tāda dīvaina un zīmīga-virzot galvenajā institūcijā šīs pašas organizācijas būtībā pirmo (vai otro, ja atceramies 10.Saeimas prezidija sastāva vēlēšanas) nodevēju. Vai tas ir signāls pārējiem-mūsējie visi tādi? Domāju, ka tas, formējot pirmo apvienotās partijas augstāko institūciju sastāvu bez kvotām no dalīborganizācijām, jālabo. Otra zīme- prezidija sastāvs NA konferencē: no kreisās( skatoties no zāles) G.Sprūds, R.Dzintars, G.Bērziņš, R.Zīle, G.Cilinskis. Politiskā izcelsme katram ir zināma. Šāds izskatās jaunas politiskas organizācijas sanāksmes prezidijs. Domājiet-par vienas vai otras partijas dominanci, par pārējo. Nākošais. Visu laiku šajā pasākumā grozījās „Demokrātisko patriotu” biedrības cilvēki. Pati biedrība arī tika pieminēta. Tomēr saistība  ar VL jeb NA citādi kā saņemot amatus Saeimā, ministru kabinetā no VL jeb NA saraksta nav manīta. Arī ,cik noprotams, neviens no demokrātiskajiem un patriotiskajiem nav iestājies nevienā no NA dalībpartijām.  Tāda interesanta attieksme- labumus un ietekmi grib, bet atbildību gan ne. Savukārt, kad Stalts ar Krēsliņu gāž podus, nekur nepiemin šo biedrību. Tad tie abi pēkšņi ir bez maz vislatvieši. Dīvaini un nepatīkami. Tāpat uzjautrinoša bija aizrautīgā ( pašam, bet ne auditorijai) vēl viena dempatriota J.Bordāna runa par to, ko vajadzētu topošajai partijai, aizrautīgi sunot citas. Vai arī tās, kuras veiksmīgi mainot,  valsts amatus mainījis Bordāns? It kā jurists, kurš publiski izskanēja ar visu, bet ne ar savu darbu Tieslietu ministrijā, kur amatā tika pateicoties savai biedrībai.

 Šobrīd partija VL un topošā partija VL jeb NA ir savā ziņā krustcelēs. Var veiksmīgi ripot pa vecajām divdesmit gadus ilgajām nacionāļu darbības ceļiem, īpaši nesaspringstot. lai vienmēr var teikt- mūsu Saeimā taču ir tik maz! Mēs neko nevaram. Un saņemt padomus no Zīles ,Birka  par to, kā šādi gadus 15 pavadīt.  Var tā. Otrs variants būtu , topot  lielai VL jeb NA,  aicināt daudzus cilvēkus darboties līdzi. Audzēt jaunas nodaļas, meklēt atbalstu tautā.  Tas ,zinot iedzīvotāju noskaņojumu, ir iespējams, ja atsakās no vecās varas zīmoliem, ir gatavi nebūt Nacionālās apvienības „Vienotība” klons, līdzinieks, kurš priecīgs tikai par to, ka pārējie koalīcijas „partneri’ ļauj runāt par valodu, tās nozīmi. Redzēsim kā būs. Šobrīd varu ārpus partijām esošiem cilvēkiem, kuriem normāli šķiet Latvijā runāt latviski, kuri grib labi un ekonomiski pārtikuši dzīvot šajā zemē, ieteikt stāties VL jeb NA nodaļās. Protams, partijā cilvēki un intereses ir ļoti dažādi, tādēļ  izvēlēties tās dzīvesvietai tuvākās nodaļas ,kurās visvairāk domubiedru interesējošos jautājumos. Visu nekad nodaļa nevarēs izdomāt, tādēļ, iespējams, vajadzīga šāda interešu specializācija. Ielūkojieties partijas VL nodaļu sarakstos, uzziniet ko viņi dara. Piedalieties! Kā biedri, kā reģistrētie atbalstītāji. Valdošās koalīcijas vairākumam šobrīd visvairāk patīk neapmierinātie malā stāvētāji. Nebūsim tādi!

Ainārs Bajinskis  

 Saites uz pilniem uzstāšanās tekstiem VL kongresā un NA konferencē:

NA ģenerālsekretārs G.Sprūds;  https://gatisspruds.com/2012/04/15/gata-spruda-uzruna-visu-latvijai-9-kongresa/

Komentāri (0)  |  2012-04-15 22:23  |  Skatīts: 1207x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ