Bijušās nodaļas lapa

 

Uzplaukumu nesošs "eirointegrācijas" noslēgums vai Latvijas nacionālās ekonomikas beigas?


Latvijas mazais un ņiprais kuģītis pēdējo 20 gadu laikā ir mētāts gods godam. Privatizācija, ietekmes pārdale, kriminālā kapitāla legalizācija, korupcija un tās apkarošana, krīze, vēl viena krīze, un vēl viena krīze. Gaidījām NATO un ES kā glābēju. Sagaidījām – taču laimes joprojām vēl nav.

 

Ik pa brītiņam atdevām ko savu, valodu, pilsonību, zemes brīvo tirgu, sērkociņus, kuģus un cukuru. Nu pienācis lata laiks.

 

Latvija apņēmās ieviest eiro - vai tiešām?

 

Žurnāls "Ir" 2012. g. 28. februārī Latvijas pilsoņiem pārmet: "jūs jau 2003.gadā apņēmāties ieviest eiru (euro)." Taču vai tiešām? CVK mājas lapā atrodamais 2003.gada referenduma balsošanas zīmes paraugs uzskatāmi rāda, ka tie ir salti meli. Tur bija tikai viens jautājums: "Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?" Tad jau pēc tādas pašas loģikas mums būtu pienākums automātiski izmitināt tūkstošiem senegāliešu un alžīriešu, kas kļuvuši lieki Parīzē, vai Rīgas Domā mierīgi laulāt „zilos,” jo – „paši takš piekritāt!” nu jau tālajā 2003.gadā, kad atbildējāt ar „jā” tikai uz vienu vienīgu „nevainīgu” jautājumu!

Patiesībā, kā detalizēti izklāstīts tajā pašā "Ir" rakstā, apņemšanos veikt šo valsts suverenitāti ierobežojošo pasākumu nelikumīgi (nesaņemot Satversmes prasīto tautas vairākuma atbalstu) jau pirms 2003.gada referenduma pieņēma toreizējais Ministru kabineta vadītājs Einars Repše. Vēlāk, 2008.gada decembrī, ne mazāk nelikumīgi, pievienošanos eirai līdz 2012.gada 1.janvārim tā sauktajiem starptautiskajiem aizdevējiem apsolīja "krīzes premjers" I.Godmanis.

 

Juridiskie meli. Lai ko gan neteiktu dažāda ranga par „juristiem” uzdevušies krāpnieki, ne Saeimai, ne kādai citai LR valsts institūcijai bez tautas viedokļa noskaidrošanas – tātad, bez referenduma - nav tiesību izlemt nevienu jautājumu, kas skar kādas daļas valsts suverenitātes nodošanu citai valstij vai kādam pārvalstiskam starptautiskam veidojumam. Tomēr pie varas esošiem politikāņiem tas acīmredzami ir mazsvarīgi. Svarīgi, iepretī savas valsts iedzīvotājiem, ir Eiropas un "starptautiskās sabiedrības" pelēko kardinālu norādījumi. Sabiedriskās aptaujas uzrāda vien 13% atbalstu eiras ieviešanai, līdz ar to tāda referenduma rīkošana būtu katastrofa valdošajiem politikāņiem.

 

Kas ir „Latvijas banka”?

 

Viens no aizrautīgākajiem lata iznīcināšanas atbalstītājiem ir tā saucamā „Latvijas banka”? Domājiet tiešām – Latvijas? Ko jūs! Jau gadiem ilgi tā uzvedas kā eksteritoriāls veidojums, un pēc būtības ir Eiropas Centrālās bankas filiāle. Izteiksimies vēl skaidrāk – tie ir ārvalstu emisāri, kas šeit, mūsu valstī, ievieš savus globālos plānus, un kam maz (vispār nemaz!) interesē mūsu vajadzības, 900 000 iedzīvotāju dzīve uz nabadzības sliekšņa un ceturtdaļmiljons ekonomisko bēgļu.

 

No vadīšanās nevis pēc Latvijas pilsoņu un valsts interesēm, bet Briseles un Frankfurtes (tās - pie Mainas) ierēdņu priekšrakstiem arī izriet atbilstošās sekas – neesoša nacionālā monetārā politika (par to nevar uzskatīt skudriņu un stārķīšu kalšanu uz vienlatniekiem!), pilnīgi neizprotamu mērķu realizēšana un Latvijas apstākļiem neadekvātas algas un sociālie pabalsti, kuru lielumu, ievērojiet labi, var noskaidrot tikai ar administratīvās tiesas palīdzību (atcerieties „bankas” barveža Rimševica apkaunojošo riņķa danci pa tiesām!). Šīs algas nosaka Eiropā, bet maksā Latvijā! Labi iekārtojušies, vai ne?

 

NeLatvijas „bankas” darbība izrādījusies visnotaļ neveiksmīga jau daudzu gadu garumā. Lai gan visumā tā spējusi visai labi tikt galā ar tehnisku naudas nomaiņu (rubļī-repšiki, repšiki-lati), tomēr tas arī ir vienīgais tās redzamais un parastam cilvēkam izprotamais panākums.

Kontroles funkcijas tai padevušās  pagalam vāji. Tā nav spējusi atturēt no izšķērdēšanas nevienu „kritušo” banku, mierīgi, bez iebildumiem ļāvusi iznīcināt pat veselas tautsaimniecības nozares, piemēram, cukura rūpniecību.

Bet varbūt NeLatvijas „banka” tautsaimniecības ne-attīstīšanas principu smēlusies no Āfrikas kolonizatoru domu apcirkņiem? –

"Visiem nēģeriem ir jāaizliedz aust gan linu, gan vilnas audumus vai vērpt, vai kārst vilnu, vai strādāt dzelzs manufaktūrās, izņemot lietņu un stieņu ražošanu. Viņiem jāaizliedz ražot cepures, zeķes vai jebkāda veida ādas.. Patiešām, ja viņi iekārtos manufaktūras un valdībai vēlāk būs jāaptur viņu progress, mums nevajadzētu cerēt, ka to varēs izdarīt tikpat viegli, kā tas būtu tagad.”

Džordžs Gī, Trade and Navigation of Great Britain Considerede, 1729.g.

 

Vai „Banka” vada arī šo procesu?

 

Tad, lūk, šāda iestāde, kas no Latvijas Valsts drošības viedokļa sāk izskatīties pavisam šķērni, kūrē Latvijas lata nomaiņu ar tādu naudu, kuras vārdu mums pat negrib ļaut izrunāt latviešu valodā (ja kāds nav dzirdējis ECB pieprasa latviski eiru rakstīt ar „u”!). Lai kā negribētos, bet šeit redzamas uzkrītošas paralēles ar 3. reiha nacistu tā dēvētajā Ostlandē īstenoto nacionālās kultūras iznīcināšanas un vispārējas ģermanizācijas politiku. Pat uz PSRS naudaszīmēm, blakus lielajam, nominālu paskaidrojošajam krievu uzrakstam kirilicā bija latviešu "rublis" ar latīņu burtiem.

 

Tā saucamās „Latvijas Bankas” argumenti

 

Mazāk būs jāmaksā procentos par valsts parādu. Bravo - šis ir īsti makjavellisks! Pirms divdesmit gadiem mums piederēja viss, un parādā nebijām nevienam. 20 gadu esam vaiga sviedros „darbojušies” un, lūk, rezultāts – mums vairs nepieder gandrīz nekas, un vēl esam krietnos parādos. Skaists rezultāts muļķiem, kas noticējuši tādām Brīnumzemes "draugu" pasakām kā „brīvais tirgus.”

Tātad eiras mums vajadzīgas tāpēc, lai maksātu mazākus procentus par Jūsu pašu dotajiem kredītiem! Bet kas teica, ka tie būs mazāki? Dēļ tā, ka mums piešķirs labāku kredītreitingu! Kredītreitingus piešķir par žiperīgu ekonomisko stāvokli, nevis par naudas maiņām, kas veiktas politisku, nevis ekonomisku iemeslu dēļ. Ja būtu tā, tad drīzāk būtu jāapsver pāriešana uz jēnām vai Austrālijas dolāriem!

 

„Būsim kā Mongolija.” (tā 04.12.2012. LR-1 A.Tomsona vadītajā raidījumā - diskusijā par eiru - izteicies "Eiropas kustības Latvijā" vadītājs A.Gobiņš) Nu, lūk, ja nepaņemsim eiru, tad kļūsim mazattīstīti, nemazgāsimies, rāpsimies atpakaļ kokos... nu gluži kā mongoļi! Vai, vai, vai!

Tomēr interesanti būtu kādreiz salīdzināt tā saucamā „laimes indeksa” lielumu Mongolijā un Latvijā! Mani māc aizdomas, ka mongoļiem viņš tomēr varētu būt lielāks. Vismaz viņus neviens nav redzējis Īrijā...

Ak jā, tāds sīkums, ka par neliela auguma dzeltenīgas nokrāsas cilvēkiem ar ieslīpām acīm pārvērtīsies arī poļi, čehi, briti un pat zviedri, jo arī tie nesteidz likvidēt savu nacionālo valūtu.

 

Būs jaunas investīcijas. Klasiski spekulatīvās ekonomikas meli pašos pamatos. Lai ko neapgalvotu liberāļi, bet pats krietnākais un gaidītākais investors ir valsts iedzīvotājs, kas sāk investēt jau ar pirmo elpas vilcienu šai Dieva pasaulītē, un beidz to darīt, protams, ar pēdējo... Vai ir arī cits variants – beidz investēt aizbraucot. Un tādi beidzēji mums ir ap 300 000 (Hazana kungs ir saskaitījis 273 000!). Tie aizbraukuši un turpinājumā investēs rietumvalstīs, kur Jāņi kļūs par Džoniem un Mārītes par Mērijām.

Toties mums ir pilns ar spekulatīvās ekonomikas „investoriem,” kas izpērk mūsu mežus, lauksaimniecības zemi un citus nekustamos īpašumus. Regulāri tas saistās ar cenu kāpumu, krīzi un burbuļa plīšanu, cenu kritumu un „investoru” aizbēgšanu, atstājot mūs pie sasistas siles.

Kādas jaunas „investīcijas” ir padomā šai „bankai” – bail pat padomāt. Līdz šim Rīgā pa labi un pa kreisi atvērušies galvenokārt vien ārzemju kompāniju veikali un lombardi ar 24 stundu darba laiku.

Priekš kam man ienaidnieki, ja man ir tādi draugi!

 

Latvijas eksports pieaugšot par 5%. Būsim godīgi - tā ir tukša propaganda, bez ekonomiska pamatojuma. Salīdzinājumam aplūkojam Eurostat rādītājus par 2012.gada I pusgadu. Kopējais eksports šajā laikā visvairāk pieaudzis Grieķijai (17%), kas ir eirozonā, un Latvijai (+14%), kas nav eirozonā. Igaunija ar savu straujo pievienošanos eiro spējusi palielināt eksportu tikai par 2%. Toties visvairāk tajā pašā laika periodā eksports samazinājās Īrijai (–2%), kas ir eirozonā, un Ungārijai (–1%), kas nav eirozonā.

Tālāk! Kā dalība eirozonā ietekmē eksportu uz trešajām valstīm? Eurostat ziņojums vēsta, kā šā gada pirmajā pusgadā mainījās valstu eksports ārpus ES: eksports visvairāk palielinājās Lietuvai (+11,3%), kas nav eirozonā, un Grieķijai (+7,3%), kas ir eirozonā. Pēc šā rādītāja vislielākais eksporta kritums ir divām valstīm, kuras abas ir eirozonā, – Maltai (–18,2%) un Kiprai (–9,2%).

Kā, balstoties uz Eurostat eksporta statistiku, var apgalvot, ka «eiro palielina eksportu»? Un kāpēc tieši par 5%? Bet, varbūt imports vienlaikus pieaugs par 10%?

Pie tam, atvainojiet manu neizpratni, bet vai tad Latvijai vienmēr nav bijis raksturīgi, ka pieaugot eksportam, vēl straujāk pieaug imports? Vai tad svarīgs nav šo abu lielumu balanss?

Bet tie taču ir ekonomisti, viņi par saviem vārdiem nekad neatbild! Atvainojiet, nesanāca!

 

Atnāks krievi ar rubli! Šis bez šaubām ir pats "sulīgākais" arguments, ko pirmie eiras/euro propagandā nekautrējas lietot visi tie, kas citos jautājumos ar Krieviju un krieviem veidojuši ciešu draudzību (piemēram: leģionāru piemiņas pasākumu ierobežošana, pilsonības likuma vājināšana, Abrenes atdošana, uzturēšanās atļauju tirgošana), savukārt latviešu tautas identitāti stiprinošus svarīgus lēmumus (valodas likuma normas, tautības ieraksts pasē, u.c.) regulāri noraidījuši. Par to jau rakstījis Dž.Orvels savā „Dzīvnieku fermā.” Kad cūkas pārņēma varu fermā, tad tās daudzkārt izmantoja argumentu, ka, ja pārējie dzīvnieki tām neklausīs, tad atgriezīsies iepriekšējais fermas īpašnieks Džons, kas ar kaujamo tuteni rokā tā vien snaikstās sētas otrā pusē.

 

Kas notiks pēc eiru ieviešanas?

 

Nacionālās ekonomikas beigas. Varas elite būs tikusi vaļā no beidzamā nepatīkamā pienākuma – invazīvā veidā rūpēties par Latvijas ekonomiku. Tā šo ekonomiku varēs tikai novērot. Latvijas guberņā/provincē ekonomikas regulēšanas funkcijas turpmāk veiks Briseles uzraudzīti pārvaldnieki. Tie mums vienmēr laipni norādīs, ja ko nesapratīsim. Beidzot – Eirolaime!

 

Viss paliks dārgāks. Maza darvas karotīte grandiozajā Eirolaimes medus cisternā. Nav te nekas jākomentē, aizbrauciet iepirkties uz Igauniju un redzēsiet, ka par tām pašām precēm, ko būtu iegādājušies Latvijā samaksāsiet līdz pat 20% vairāk. NeLatvijas bankas darbinieki ar savām trīs nuļļu algām jau kaut kā piecietīs, varbūt pat kādu piemaksu sagaidīs.

Bet kas palīdzēs Varakļānu bibliotekārei?

 

Emocionālais aspekts. Varbūt Rimševicam, Dombrovskim un citiem šīs eirofīliem tas būs kas nedzirdēts, bet Latvijā vēl ir daudz iracionāli domājošu ļaužu, kas brīvu Latviju kopējā Eiropā bija iedomājušies stipri savādāk. Žēl, bet pārlieku maz latvietis paspēja padzīvot savā valstī ar savu naudu un savu valodu. Salaidās no visām pusēm melnie kraukļi ar līkajiem knābjiem... un pieķēzīja to mūsu Stikla kalnu.

 

Un tagad – pilnīgi nepārbaudītas baumas no „drošiem” avotiem. Rimševics esot jau apstiprinājis pēdējā jubilejas vienlatnieka skici – tā vienā pusē redzama kapa kopiņa ar krustu, apakšā epitāfija – In memoriam, 2014.



Vilnis Strods, VL biedrs 

Komentāri (0)  |  2012-12-09 04:31  |  Skatīts: 1951x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ