Šodien ap 16:02 Tviterī parādījās šāda ziņa no Jāņa Iesalnieka.: „Valdis Dombrovskis ar rīkojumu uzdevis tieslietu ministram Gaidim Bērziņam sagatavot likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju.”
Lietas, par kurām tauta sprieda jau vairakkārt, atkal sāk kustināt. To dara mūsu valsts ministru prezidents, bet nezinu vai pēc šāda rīkojuma es gribu šādu savas valsts vadītāju.
Latvijā daudziem kaut kad kaut kas piederējis. Laiki mainījušies, īpašumi arī mainījušies, varas mainījušās .Tikai divi periodi ir tie, kad Latvijas iedzīvotāji paši lēma par savā valstī notiekošo- no valsts dibināšanas līdz 1940.gada jūnijam un tagad- kopš 1991.gada līdz šim laikam.
Labi vai slikti, bet abos periodos ir darīts viss, lai visiem ir vienas iespējas, viens likums. Izņemot tos vāciešus, kuri īpašumus zaudēja zemes reformas laikā un repatriācijas laikā 1939.gadā. Visi pārējie vairāk vai mazāk, bet bija un līdz šim ir vienlīdzīgi.
Latvijas valsts savos likumos visiem deva vienādas iespējas atjaunot taisnīgumu, arī īpašumu atgūšanas ziņā. Mūsu valsts nav centusies un līdz šim necenšas atbildēt par tiem zaudējumiem un nodarījumiem iedzīvotājiem, kuri izdarīti dažādu okupāciju laikos.
Loģiski spriežot, īpašumu atgūšana nevarēja ilgt bezgalīgi, jo dzīve, saimnieciskā darbība turpinās nepārtraukti, tādēļ valsts deva visiem pirmā neatkarības perioda iedzīvotājiem vienādas iespējas atgūt savus īpašumus. Tālākais jau bija atkarīgs no iedzīvotāju-īpašnieku un viņu pēcnācēju gribas, spējām, zināšanām. Visiem vienādas iespējas.
Tagad, kad visiem šķiet, ka esošo īpašumu piederība ir skaidra un zināma, ministru prezidents Valdis Dombrovskis rosina vienai kādreizējo iedzīvotāju grupai, kurai līdzšinējā kārtībā viss iespējamais īpašums ir atdots, meklēt vēl kaut ko, lai atdotu. Ne visiem kādreizējiem valsts iedzīvotājiem dod iespēju vēlreiz atgūt savus īpašumus, bet daļai. mazai daļai. Ne tiem, kuri esošajā situācijā varētu sniegt ekonomisko pienesumu, bijušos īpašumus apsaimniekojot, ne tiem, pret kuriem Latvijas valsts varētu justies vainīga-vāciešiem (ja ne neapstrīdamās latviešu tautas tiesības uz īpašumu savā zemē)., bet pret žīdu tautu.
Es kā Latvijas valsts pilsonis nejūtu nekādu vainas apziņu pret tiem, kuri lielā vairumā 1940.gada vasarā Daugavpilī no savām bodītēm skrēja pretī padomju tankiem, tos bučoja, es nejūtos vainīgs pret tiem, kuri aktīvi piedalījās izvešanās uz Sibīrīju, es nejūtos vainīgs par to, ka vēsturiski daļa Latvijas iedzīvotāju cieta par to, ka vienas(pirmās) okupācijas laikā aktīvi nīdēja ārā visu, kas atgādināja mūsu neatkarīgo Latviju.
Ņemot vērā, ka pastāv iespēja, ka arī manās dzīslās tek starp 5-6 tautu asinīm arī žīdu tautas asinis (gan pasen- ap 19.gs vidu), es jūtos tiesīgs par šo tiesisko vājprātu ,ko grib uzsākt ministru prezidents Valdis Dombrovskis, protestēt. Kādēļ? Kādēļ vieni mūsu Latvijas valstī būs augstvērtīgāki, labāki. Kāpēc 1/6 no manis varētu būt labāka par pārējām 5/6? Kur godīgums? Kur taisnprātība? Kaut, runājot par V.Dombrovski, to laikam neklājas pieminēt. Nesapratīs.
Tad nu divi jautājumi. Pirmais, vai ir izpētīts tas, cik daudz no šīs augstvērtīgākās valsts iedzīvotāju daļas kādreizējiem un jau atdotajiem īpašumiem bija ieķīlāti valsts bankā?Cik daudz ir šīs valstij savulaik un nekad neatdotās naudas. Jautāju, jo labi zinu , ka mana vecmāmiņa savas zemnieku saimniecības maksājumus veica (pēdējos) arī pēc 1940.gada jūnija. Banka pieņēma, līdz bija izmaksāts. Vai tas ir darīts par visiem savulaik jau vēlīgi izdalītajiem un tagad prasītajiem īpašumiem? Cik šie „īpašnieki” ir parādā Latvijas valstij, kuru viņi tik sekmīgi nīcināja 1940.gada vasarā un līdz šim nekaunas prasīt vēl no tik sliktās viņuprāt valsts.
Otrais jautājums. Kas ir iemesls, ka vēl pašreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis tik neatlaidīgi rūpējas par šīs tikai vienas valsts iedzīvotāju daļas labklājību? Vai tā ir viņa vai ģimenes locekļu piederība šai izredzētajai iedzīvotāju daļai? Pat neraugoties uz tautā slaveno „pīļknābi”? Vai varbūt tās ir personiskās nožēlas par Dombrovska ģimenes locekļu savulaik nodarīto šai valsts iedzīvotāju daļai? Jo šā vai tā, bet ģimenes grēki, ja tādi ir, nav jāizpērk par mūsu visu naudu. Ja Dombrovski kaut ko nodarījuši židiem, tad lai V.Dombrovskis ātri pārdod ģimenes rindu māju biznesu un ziedo SAVU un SAVAS ĢIMENES naudu. Mums visiem nav jāmaksā par to,kas nodarīts laikā, kad mūsu valsts Latvija bija okupēta. Mēs pat neprasījām labi zināmo hipotēku kredītu atmaksu valstij tiem īpašniekiem, kuriem reāli par parādiem šos īpašumus varēja atņemt. Likumīgi. Jo nav maksājuši šos parādu valstij vēl līdz šim brīdim ,bet tagad jau nez kuro reizi prasa. Svešu,bet ne savu. Savu katrs, kurš gribēja, jau saņēma, ja bija tiesīgs saņemt. Un pat vairāk.
P.S. Humoram- prasītāji vienmēr it kā ir organizācijas.Pirmskara Latvijā židiem bija vairākas un savstarpēji neiecietīgas un kašķīgas organizācijas. Vai te arī pārcilvēks Dombrovskis grasās noteikt pareizos un naudas un īpašuma tiesīgos?
Otrs humors- šobrīid židu organizāciju Latvijā vada pēcakara iebraukušais,reāli Latvijas okupantu pārstāvis Suharenko. Vai viņš , kā neatkarīgai Latvijai pirmajā periodā nepiederīgais tagad sāks veidot okupantu-pārcilvēku grupējumu,kuriem pienāksies vairāk un tas,ko viņi iedomās paprasīt? .
A.B.
