Pa kreisi-- ziedus saņem L.Ķuzāne,pa kreisi ar ziediem- otra grāmatas sastādītāja L.Ozoliņa, Pa labi: tuvplānā - L.Ozoliņa ar saņemtajiem ziediem, tālāk- L.Ķuzāne.
9.augustā 18:00 Neretas kultūras namā notika pasākums, kurā neretieši tika iepazīstināti ar grāmatas „Mēs-neretieši” tapšanu. Biezs izdevums ar gandrīz 400lappušu apjomu. Vajadzētu būt daudz informācijas. Tiesa, jau atvēršanas pasākumā grāmatas teksta sastādītājas Lūcija Ķuzāne un Lidija Ozoliņa teica, ka iespējamas kļūdas , bet nekas nav pilnīgs un gan jau pēc laika tapšot cita grāmata. Tiesa, tā nu gadījies, ka . tagad rakstot par tikko notikušo pasākumu, uzreiz jau pamanīju kļūdu, kad 298.lpp Jurim Narogam un Aināram Bajinskim piedēvēta autorība svešam dzejolim. Rindas, kuras viņi runāja novadnieka Jāņa Kubiļa jubilejā, sacerēja toreizējā skolotāja Ruta Lormane(dzimusi Kļaviņa). Cilvēks, kurš tajā laikā bieži vien rakstīja dzejas rindas publiskiem konkrētām personām domātiem apsveikumiem. Par šādām kļūdām nav jāuztraucas, nav jāpārdzīvo, bet gan, precīzi zinot visu, kā bijis, ar pildspalvu jālabo. Vēl labāk būtu, ja šos labojumus ar piefiksētu informācijas avotu nogādātu Neretas ciema bibliotēkā, kur tiek veidota materiālu kopa par npvadpētniecību . Lai šīs patiesās ziņas saglabājas paaudzēs.
Neretiešiem ir ar ko lepoties. Bez neretiešu veikuma Latvija nebūtu tāda kāda tā ir. Iespējams, ka literārā valoda ,kādā mēs rakstām, ir neretiska, jo pirmie latviski rakstītie teksti(no kuriem latviski mācās rakstīt pārējie literāti) top Neretas mācītāja dēla Kristofora Fīrekera rokās un spalvā. Pirmā lauku bibliotēka Latvijā –Neretā.1803.gadā Neretā mācītājs Mīlihs saraksta mācību grāmatu “Jaunu skolas grāmatu” , jo Neretā ir sava skola! Tas pats Mīlihs no oriģinālvalodas tulko Jauno Derību 1813.gadā(grāmatu cara cenzūra gan izņem no tirdzniecības, bet Fundamentālajā Bibliotekā daži eksemplāri bija saglabājušies vēl pirms gadiem 30-laikam cenzūras eksemplāri).
Dažreiz piemin kulturālo Piebalgu, bet tur vēl gandrīz pusgadsimtu pēc izdošanas tirgo un mācās no neretieša, Neretā 1821. gadā mācītāja Vāgnera sarakstītas grāmatas „Rēķināšanas pamācīšana”. Neretā viss ir savs! Vēl 19.gs pirmajā pusē ir pat sava, draudzes sarakstos tā apzīmētā ragana. Jā vēl pat pēdējos divdesmit gados man stāstīja ļaudis, ka redzējuši tā saukto melno bībeli- buršanu grāmatu,kura gan ar lietotāju kopā aizgājusi aizsaulē. Ir bijis daudz kas.Neretā top rakstīta draudzes vēsture, viena no pirmajām lauku bibliotēkām . Valoda un kultūra šeit nekad nav aizmirsta. Un tad paši latvieši, neretieši, lasot „Latviešu Avīzēs” savu mācītāju sūtīto informāciju par sevi, savu pusi, sāk darboties literāri..Arī kulturāli. Bez senāko Neretas puses dzimtu pēcteču veikuma Latvijā daudz kā nebūtu vai būtu citādāk. Viņi piedalījās Rīgas Latviešu Biedrības darbā, pirmo latvisko operu uzvedumos, tulkoja slavenāko Rietumeiropas komponistu solodziesmas, lai tepat mūsu novadniekam no Mazzalves puses Ādolfam Kaktiņam būtu ko dziedāt. Rakstīt sāka daudzi. Skruzīšu Mikus vēl 19.gadsimtā gan kā rakstnieks, etnogrāfs. Tad gandrīz vienoti trīs Neretas puses ļaudis. Trīs Jāņi- Jaunsudrabiņš, Kļaviņš ( no Kanneniekiem) un Vainovskis. Savulaik latviešu literatūrā nozīmīgais Andrejs Upīts viņus visus augstu vērtēja. Viņus palasījis Andrejskolas bibliotēkā, pievienojās ceturtais Jānis- Veselis.
Mazliet jaunākas ir Marta Skuja (īstajā vārdā Mundura, bet dzimusi Galvanovska)- latgaliešu literāte, kas dzimusi Neretas pagastā. Rakstīja latgaliski un patriotiski, tāpēc arī 1945.gadā kā aktīva pretpadomju cīnītāja čekas arestēta un nošauta. Gandrīz vienu gadu vēl divas dzejnieces- Velta Toma un Zenta Lazda. Abas vairāk zināmas kā trimdas literatūras autores. Padomju gadu paaudze literatūrā ir dzejnieki Imants Auziņš, Velta Kaltiņa, Mirdza Kļava , publiciste Lūcija Ķuzāne, arī Maija Briede. Un dramaturģe, vairāku amatierteātros iestudētu lugu autore Rita Misūne. Ar izdoto grāmatu hronoloģiski visjaunākais autors-,kurš arī nenoliedz Neretas nozīmi savā dzīvē- dzejnieks Vilnis Vietnieks.
Noteikti rakstīja arī citi. Un rakstīs. Un tas ir labi! Izskatās, ka Neretā lasīs un rakstīs, kamēr burtus pazīs! Un kamēr lasīs rakstīto.
Pati grāmata. Grāmatnīcās nebūs. Lai pie viņas tiktu, būs jābrauc uz Neretu. Ir domāts, ka viņu varēs dabūt šogad vēl nenotikušajos Neretas pagasta luterāņu un katoļu draudžu kapu svētkos, arī 25.augustā paredzētajās jaunsudrabiņa dienās Mūsmājās. Par naudām .Tādas īsti oficiāli noteiktas cenas šai grāmatai nav, bet izdošanas atbalstītāji –Neretas pagasta pārvalde šajās grāmatas izplatīšanas vietās būs novietojusi ziedojumu kasti. Varu pačukstēt, ka vēlamā summa ziedojumam ir 6lati. Ko tad sagatavojiet , lai var lasīt neretiešu atmiņas par savu pusi.
Jā jaunākās baumas no Staburaga komentāru sadaļas liecina, ka grāmata dabūjama arī pie Mirdzas Brūniņas.
