Svētdien 12.augustā Neretas kultūras nama mazajā zālītē tika atklāta izstāde,kura bija redzama vēl pirmdien ilgi pēc paredzētajiem diviem pēcpusdienā. Cilvēki nāca, skatījās un priecājās par novadnieku, Neretas luterāņu draudzes locekļu mākslinieciskajām izpausmēm.
Varēja redzēt A.Laganovskas zīmuļa/ogles jauktā tehnikā veidotus zīmējumus, akvareļus, gleznas un apgleznotus akmeņus! Protams, ne lielus, bet mazas miniatūras uz maziem akmeņiem! Tas bija skaisti!
Jāņa Cepurīša zīmuļa zīmējumi, Klusā daba ar senatnīgu pistoli(eļļa), kokgriezums-roka ar zemeslodi? .Pats jaunākais Jāņa darbs pašgatavota kokle! Ne koncertvarianta, bet etnogrāfiskā izpildījumā(mazāka, ne uz kājiņām, bet uz ceļiem turama un spēlējama).
Ditas Pavlovičas ainavas akvarelī bija interesantas, tāpat kā vienīgā eļļas glezna, kuru kā gleznu un nevis fotogrāfiju pazinu tikai vērīgāk aplūkojot. Ditai bija arī mazas akvareļu miniatūras, izmantojamas kā apsveikuma kartiņas vai liekamas pie sienas lielākā rāmī. Viena tā bija noformēta, un tas bija ļoti mākslinieciski pārliecinoši, neskatoties uz nelielo izmēru.
Santa Zaščerinska bija izstādījusi savas izšūšanas(!) tehnikā darinātas atklātnītes.ļoti filigrāns un precīzs darbs. Šādas atklātnītes gribētos sūtīt ļoti tuvam cilvēkam vai paturēt sev kā mākslas darbu.
Zanda Ragele neretiešiem kā keramiķe ir zināma. Strādā bez podnieka ripas, ar formu palīdzību un ar rokām veidojot savu keramiku. Ilgi skatiens kavējās pie šķīvja lielas koka lapas formā un traukiem ar ārpusē veidotu ornamentu, zīmējumiem. Keramiķiem ir tā, ka darbi aiziet tautā, un katrreiz top jauni, mazliet citādi. Tādēļ vienmēr var ieraudzīt kaut ko jaunu.
Marija Kubuliņa rādīja savas austās un tamborētās sedziņas un blūzīti. Smalki darbi, kas domāti gan skaistumam, gan ir ar lietderīgumu.
No izstādes dalībniekiem visilggadīgākā Neretas luterāņu draudzē un ar vislielāko pieredzi aušanas darbos- Aina Beņķīte. Viņa izstādīja savus austos darbus-dažādas praktiskas un siltās krāstās ustas segas grīdām un sienām. Diezgan biezas- lai ir ne tikai skaistas, bet arī praktiski sildošas
. Jolanta Albrehta parādīja, to, ko māk stikla apgleznošanā. Viņa bija izveidojusi veselas trauku servīzes un nelielākas grupas, atsevišķus priekšmetus. Priekšmeti šķita zināmi, bet Jolantas rokas tos darīja cēlākus, skaistākus, interesantākus.
Santa un Alvis Možeiki rādīja savus vaska veidojumus. Gan figūriņas, gan sveces.
Daiga Zaščerinska arī parādīja, kādu meistarību sasniegusi it kā ikdienišķu trauku apdarināšanā. Apgleznošanā un „ietērpšanā” ādā. Pēdējais šķita īpaši neticams, jo āda tik līdzeni gūlās uz trauku virsmas, ka šķita- stikls trauki tapuši vienlaicīgi ar ādu virsū. Tas bija neticami!
Laura Laučiska rādīja savas darinātās rotas pērlīšu tehnikā. Krellītes, rokas sprādzes, auskari. Katrs savādāks un interesantāks.
Prieks par visu izstādi, par uzņēmību to iekārtojot, organizējot. Mazs putniņš man pačukstēja, ka paši organizatori bija diezgan uztraukti par to, kā viss būs un notiks. Iespējams tāpēc tik labam un sirsnīgam pasākumam tik maza reklāma. Bet cilvēki uzzināja, un nāca!
Noteikti šī nebūs pēdējā Neretas luterāņu draudzes izstāde. Nākošās organizējot, draudzes cilvēki būs drošāki un drosmīgāki, vairāk reklamējot un stāstot par savu pasākumu. Jo vienkārši ir žēl to, kuri nezināja, nebija un neredzēja. Dažu no eksponātiem varēja arī nopirkt. Tā ka jāņem līdzi arī maks.
Lai veicas un ir prieks, organizējot nākamās izstādes!
