Paldies organizatoriem, jo arī Neretas puses pārstāvjus aicināja būt, klausīties, uzzināt. Interesanti bija redzēt arī to sabiedrības slāņu pārstāvjus, kuriem tiešām izglītības joma Latvijā patiesi interesē. Paldies pasākuma organizētājiem: Kultūras ministrijai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Austrumeiropas politikas pētījumu centram. Personisks paldies Saeimas deputātei, zinātniecei Vinetai Poriņai par atsūtīto uzaicinājumu,kuru izmantojām.
Temati par divu veidu valsts apmaksāto izglītību, kādi pastāv visu atjaunotās neatkarības laiku ir aktuāli vēl šodien. Latvijā dzīvojošie bieži vien nepārzina situāciju valstī kopumā, bet tikai to, ko paši redzējuši. Konferencē tas pierādījās, kad viena Sorosa organizāciju pārstāve runāja ,bet nezināja, ka dažādu apmācību valodu skolu grāmatām ir dažāds saturs. To no klātesošajiem zināja ārzemju jeb trimdas latviešu sabiedrības pārstāvji( diezgan vienoti zināja). Būtībā vairāki runāja par Latvijas patriotu audzināšanu. Pašreizējā sabiedrības ceļā uz ļoti politkorekto eiropeiskumu tas būtu pretimstāvošs priekšlikums esošajai valsts virzībai. Nevar veidot vienlaicīgi Latvijas un ES patriotus, jo pēdējā variantā „patriotisma” areāls palielinās ar katru jaunuzņemto ES dalībvalsti.
Pieminēja valodas nozīmi sabiedrības vienotības veidošanā. Vairākums aicināja veidot izglītības apguvi valsts valodā. Sākumā- vismaz vidusskolā. Pasaules pieredze rāda, ka minoritātes var veidot savu izglītības sistēmu par saviem, minoritātes līdzekļiem. Tas nav lēti, izglītība šādā veidā arī izglītojamo ģimenēm ir dārga ( Minsteres latviešu ģimnāzija, Austrālijas latviešu centieni latviskās izglītības un kultūras saglabāšanā), bet parāda reālo vajadzību vienai sabiedrības daļai pēc kaut kā sava. Starp citu, jaunākajām paaudzēm iekļaujoties pamatnācijas kultūras telpā, samazinās vēlme pēc šo minoritāšu aktivitātēm. Arī trimdas latviešu sabiedrībā ASV, Austrālijā, Lielbritānijā un citur.
Konferencē pieminēja Jaunsardzes kustības lomu patriotisma audzināšanā. Līdz šā gada jūnijam biju saistīts ar darbu Jaunsardzē pēdējos 12 gadus, tad varu droši pateikt, ka visvairāk šo darbu ir traucējušas valdību un Aizsardzības ministrijas nemitīgās reformas. To rezultātā Jaunsardze no masveida organizācijas viļņveidīgi pārtapa par ķeksīšveida pasākumu pāris vietās kādreizējo rajonu teritorijās, lai atkal periodiski atjaunotu sagrauto. Ticība pasākuma jeb organizācijas nopietnībai un valsts ieinteresētībai Jaunsardzes attīstībā periodiski tika grauta instruktoru un jaunsargu vidū. Reizē graujot un nīdējot personībās dīgstošo patriotismu. Šobrīd politiskajos paziņojumos ir kārtējais paisums darbības aktivizēšanā.
Konferencē pieminēja divu informatīvo telpu eksistēšanu Latvijas iekšienē un konkurējot vājai Latvijas valsts praktiski nekoordinētai informatīvajai telpai ar spēcīgo, atraktīvo Krievijas informācijas plūsmu, izskanēja vēlme ierobežot, aizliegt u.t.t. Ko mūsdienu pasaulē vispār var aizliegt? Praktiski neko. Var darīt visu, lai latviskā un Latvijai vajadzīgā informācija tiktu pasniegta interesanti, saistoši. Neuzbāzīgi. Ja ir vēlēšanās veidot vienotu informatīvo telpu Latvijā. Pārtraukumu sarunās izskanēja piemēri, kad interesanti veidotu ideju varētu radoši piemērot Latvijas apstākļiem. Ja kāds teiks, ka nav naudas, tad tajās pašās neformālajās sarunās atcerējāmies neskaitāmus piemērus, kad valsts nauda tērēta ar cēliem lozungiem absolūti bezjēdzīgi. To nejēdzīgi tērēto varēja un varētu izlietot daudz lietderīgāk. Rastos gan viena problēma. Ir milzums cilvēku, kuri māk papīrsmērēšanas projektos un pētījumos iztērēt miljonus. Lai radītu kaut ko sakarīgu, labu, vajag nevis papīrsmērētājus, bet radošus, tiešām zinošus cilvēkus. Viņiem jāļauj darīt, prasot precīzi izvērtējamu rezultātu. Neapmierināto būtu ļoti daudz.
Būtu labi redzēt kaut internetā publicētus noslīpētos konferences secinājumus.
P.S. Mazliet žēl palika vācu zinātnieka, kad trimdas pārstāve diskusiju daļā viņam aizrādīja , ka vairāku tautu parādīšanās lielā skaitā pēckara Vācijā un Latvijā ir atšķirīgi vērtējama. Paldies trimdas dāmai par to! Vācietis sarka un kļuva akmens stīvs, kad viņam pateica, ka citu tautu ierašanās pēckara Vācijā bija Vācijas valsts izvēle, bet Latvijas teritorijā vietējie iedzīvotāji neko nelēma un nevarēja aizliegt. Manuprāt, brīdī, kad vācieši beigs dzīvot ar pēdējos karos gūto vēlmi lūgt piedošanu pasaulei nez cik paaudzes ilgi un to pašu prasīt citiem, arī Vācija kļūs veselāka un stiprāka politiski un nacionāli. Latvijai tad arī būs vieglāk. Iedzīvotāju līmenī Vācijā un Latvijā tas jau notiek, tikai jāsagaida, kad līdzīgās noskaņās dzīvos valdošie. Arī zinātnieki.
A.B.
