Pašreizējais prezidents izdomājis, ka kaut kas jāmaina eksprezidentu garantijās. Vajagot vairāk naudas. Var nedot tik lielas un greznas mašīnas. Var negarantēt dzīvokli. Viss pareizi, jo citādi tautai iespaids, ka mums par prezidentiem ieceļ Rīgas patiltes bezpajumtniekus, kuri pirms prezidentūras dzīvojuši zem tilta, ūdeni mazgāšanās reizēm redzējuši tikai vasarā, bet ziemā tad, kad labs cilvēks, zemledus makšķernieks, izurbis āliņģi. Lai degungalu var samērcēt. Tad nu lai mūsu bezpajumtnieki , kas tapuši par valsts prezidentiem, zaudējot dzīvošanu Rīgas pilī un aizmirsuši to, kā jātīstās avīzēs iepakojuma kastēs zem tilta, nenosaltu, izdzīvotu , valdība un Saeima savām lellēm –eksprezidentiem, kuriem īstas teikšanas nekad nav bijis un neko nopietnu nekad nav lēmuši, līdz šim bija devusi iespējas saņemt.
Iespēja sacensties savā starpā (Ulmanis- Vīķe Freibergs- Zatlers) par to, kurš no aizsardzības ministrijas izdiedelēs šikāku auto nekā pārējiem diviem. Iespēja sacensties par to, kuram no valsts greznāks dzīvoklis un iekārtojums būs. Naudas ziņā gan sacensties neiznāk. Žēl. viņiem, eksprezidentiem, iespējams , par to.
Saka, strādājuši tautas labā, lēmuši. Tiesa, ir lēmuši gan .Tā pati Vīķe Freiberga, pārkāpjot amata pilnvaras, savulaik apsolīja amerikāņiem piedalīties Irākas okupācijā .kaut ārlietu ministrija nekā nebija teikusi, ko prezidente drīkst teikt. Mūsu valstī ārlietas vada ārlietu ministrija, bet Kanādas pensionāre gribēja būt visām pudelēm par korķi. Ne vairāk, ne mazāk, bet vienas tantes lielummānija un vēlme solīt un runāt tās tautas vārdā, kura viņu nevienā amatā nekad nav vēlējusi, ievilka mūsu valsti pasākumā, kas prasīja vairāku cilvēku dzīvības. Citā amatā cilvēku, kurš pārkāpj amata pilnvaras, uzreiz atceļ, bet dažai –nekā!
Ja kāds teiks-kā var eksprezidenti saukt par tanti, tad atbilde sekojoša. Ja cilvēks uzvedas kā tirgus tante un ārzemju vizīšu laikā kā tirgus tante runā par visu un sola visu, tad tādu var saukt tikai par tanti. Dažs var paskaitīt, cik ārzemju vizītēs bijusi Kanādas tante, cik kafijas tases ar viņai mīļajām kūkām apēdusi. Un cik cilvēku gājis bojā konkrēti viņas, Vairas Vīķes Freibergas ārzemju kafijas tašu dēļ ārzemju militārās misijas. Tā var viegli izrēķināt ,cik kafijas tašu un kūku vērtībā Vīķei Freibergai ir cilvēka dzīvība. Viņas vērtības mērs mums ir zināms- Salas kūkas, ārvalstu dāvanā saņemts un nobēdzināts dārgs pulkstenis. Uzreiz citu neatceros, bet piefiksēts ir. Tādi sīka kabatzagļa ,kas mitinās zem Rīgas tilta, gājieni. Paņemt, paslēpt, varbūt nepamanīs.
Šoks par tautas attieksmi, protams, liels, tad nu iesaku atcerēties šīs tantes izdarītajās muļķībās:
1) Brauciens uz Maskavu kopā ar Putinu Sarkanajā laukumā svinēt Latvijas atkārtoto okupāciju ,sēžot pēdējās rindās kopā ar Āfrikas cilšu virsaišiem.,
2) Ne ar vienu nesaskaņojot savu muļķību, apsolīt amerikāņiem Latvijas piedalīšanos Irākas okupācijā,
3) Publiskās attieksmes parādīšana tautas pārstāvjiem,'pie Brīvības pieminekļa pieliekot pirkstu pie deniņiem ( Varbūt tiešām to paškritiski domāja par sevi? Ja apzinājās, vajadzēja iet no amata.),
4) Vizināšanās pa pasauli ekskursijās. Atvainojos, vizītēs, bet neredzot notiekošo valstī.
5) Sava „konsultāciju” uzņēmuma faktisku krāpniecību skolniecisku ‘trijnieciņa” sacerējumu iesmērējot pašvaldībai kā pētījumu ,kas vērts esot desmitiem tūkstošu.
Varbūt pietiks, lai sāktu brīnīties, kā šādi cilvēki netiek tiesāti, bet sēž mūsu visu apmaksātos miljonu vērtos apartamentos un vēl māca mūs dzīvot un prasa. Negausīgi un nekaunīgi prasa.
Iesakām sekojošas garantijas eksprezidentam:
1) Pēc prezidentūras, ja nav sasniedzis pensijas vecumu, valsts apmaksā dzīvokļa uzturēšanas izdevumus gadu pēc amata atstāšanas un prezidentūras laikā (tā dzīvokļa vai īpašuma, kas bija pirms prezidentūras), jo no ielas vai patiltes nav nācis neviens eksprezidents uz savu amatu, lai arī dažs uzvedies kā badīgs bomzis pie atkritumu kastes gan amatā esot, gan pēc tam.
2) Pēc amata atstāšanas valsts apmaksā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vidējo mūža darba algu apjomā, kas eksprezidentam bija līdz prezidentūrai. Ja tomēr nav spējīgs strādāt darbu, ko darījis līdz šim .Jo Zatleru pie traumām praktiski vairs negribētu redzēt ārstējam. Profesionalitāte zūd. Sasniedzot pensijas vecumu - pensija pēc nopelnītā.
3) Apmaksāt sekretāru, kas strādā atsevišķā birojā. Vienā visiem eksprezidentiem.Sakari ar sekretāru-elektroniski un 50 lkati mēnesī pasta izdevumiem.(sekretāram).
4) Transporta pakalpojumi valsts svētku laikā un pasākumos, kuros eksprezidentus uzaicina (Nevis paši uzprasās uz pēc prezidentūras laika ekskursiju vai saietu. Pēc prezidentūras taču nav laiks, kad turpināt izklaidēties par valsts naudu? Mēs katrs aŗi prastu atrast izklaides par velti, ja būtu par velti, jo kāds apmaksātu? )., tiek nodrošināti ar Saeimas autobāzes starpniecību vai ar Aizsardzības ministrijas transportu. Vajadzības gadījumā tad visus eksprezidentus var salikt vienā mikroautobusā. Varbūt nesakausies?
Viss, vairāk nekas nav vajadzīgs. Arī- būs dots vairāk, kā jebkuram valsts pilsonim.
Vai nav taisnība?
