Bijušās nodaļas lapa

 

Ķīļa problēma.


Visa Latvija (gandrīz) pret IZM ministru R.Ķīli. Augstskolas un studenti pieprasa ministra demisiju. Prasības bija zināmas agrāk, nekas pēdējās dienās nav mainījies. Kāpēc tieši tagad?
Izskatās, ka tiek mēģināts veidot kaut kādas citas proporcijas valdībā, varbūt Saeimā.
Galu galā situācija bezgala izdevīga RP nīdējiem, ļaujot to papostīt, reizē negraujot pašu valdību. Galu galā, par valsts budžetu tūlīt, tūlīt nobalsos, un tad varēs palūgt Ķīlim aiziet. No amata. Jo tauta tā pieprasa.
Vakar un aizvakar to nevarēja, jo vēršoties pret Ķīli pirms budžeta apstiprināšanas, RP varēja nebalsot par budžetu. Galu galā, nav jau viņiem ko zaudēt. Tagad, kad budžets būs apstiprināts, varēs mainīt ministrus un piedāvāt vietu ... Mēģināšu minēt. Kādam NA pārstāvim no TB/LNNk rindām. Jo NA tik maz lemjošo amatu!
Tā kašķis starp NA(reāli TB/LNNK) un RP garantēts. Jenoti priecīgi berzē rokas un turpina vadīt valdību un valsti ...turp- nezin kur.
Tapa jeb Ķīlis no valdības būs izrauts un ierastās naudas straumes pašvaldību pirmsvēlēšanu gaisotnē turpinās plūst vajadzīgajos virzienos.
Kas mainās valsts iedzīvotājiem no tā, ir Ķīlis amatā vai nav? Būtībā nekas, jo iecerētās reformas ir dumji iecerētas, iedzīvotājiem neko nemainošas. Galu galā, kas Latvijai lielos mērogos mainīsies no tā, ka programmu „Māksla" nemācīs vairākās bet varbūt tikai divās augstskolās? Nav taču zināms, vai vispār uzņemšana tādā ik gadu kaut vienā augstskolā ir nepieciešama? Vai ir kam kārtīgi mācīt, būs kur apmācāmajiem strādāt?
Atceros, ka tos pašus filozofus padomju laikā vēsturniekos katru gadu neuzņēma. Nevajag viņu sabiedrībā tik daudz. Ražoja tagad vairāk filozofu, un ko uzzinājām - vadošie ‘spīdekļi" filozofijā Latvijā ir lielākie plaģiātisma autori un aizstāvji Latvijas Universitātē. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka telpas apmācībām var nodrošināt, mūsdienu pasaulē arī doktoru grādus var dabūt, bet tas neliecina par godīgumu, saprātīgumu, elementāru attieksmi pret plaģiātismu( vajadzētu būt- nosodošai attieksmei),godīgumu.
Izglītībā ir problēmas. Zināšanu, mācībspēku attieksmes problēmas. Nav zināma valsts jeb sabiedrības konkrētu speciālistu vajadzība. Bet Ķīlis gatavs reformēt.
Kaut protestēji neizskatās labāk par Ķīli. Filozofe M.Kūle ,kura vairāk atmiņā ir palikusi ar plaģiātisma aizstāvību nevis devumu filozofijā (ja neskata burtu s un z maiņu zinātnes latviskajā nosaukumā), Kultūras Akadēmijas rektors Siliņš, kura studenti darba tirgū ir nespējīgi konkurēt atsevišķās profesijās ar nemācītajiem amata brāļiem. Ir ko pārmest arī augstskolām, bet varbūt vienkāršāk ir vispirms noskaidrot valsts vajadzības pēc speciālistiem, tad iespējamos labākos apmācītājus. Tos apmācītājus izvēlēties un apmaksāt. Pārējie, kas arī grib mācīt- kā M.Kūle, kā rektors Siliņš... Viņiem ir iespēja brīvā tirgū konkurēt un pārdot savus pakalpojumus tiem ,kuri grib par tādiem maksāt no savas kabatas.
Valsts (sabiedrība) nevar ražot inteliģentos bezdarbniekus, kuru apmācība un zināšanas sabiedrībā nav pieprasītas. Valsts jeb sabiedrība iegulda savu vajadzību nodrošināšanā. Tā vajadzētu būt.

Komentāri (0)  |  2012-11-15 18:48  |  Skatīts: 957x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ