Saeima esot starp frakcijām sadalījusi papildus 1miljonu naudu, kurai katras partijas pārstāvji varēja izvēlēties tērēšanas mērķi. NA izvēlējās sev atvēlētās summas iztērēt kino. Lai ekranizētu Jāņa Lejiņa senlatvijas romānu ‘Zīmogs sarkanā vaskā” un Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteni”.
Sākušies skaļi brēcieni no kino ļaudīm .Skaļākie ir valsts naudu dažādos projektos tērējošais Gints Grūbe, kura ieguldījums esot arī lietotas TV stacijas šaubīgs pirkums par gandrīz 4 miljoniem. Tagad tas pats Grūbe protestē, ka taps nosaukto divu darbu ekranizācijas.
Cilvēki gaida jaunas, valstiski un sabiedriski nozīmīgas filmas. Iecerētās gan nav krievu valodā ieskaņotas treniņbikšaino sarunas mātes valodā un līdzīgas sabiedrībai maznozīmīgas muļķības. Varētu tapt kas jauns, sabiedrībai nozīmīgs. Tomēr atrodas cilvēki, kuriem mūsu valsts un tauta kā vērtības sludināšana ir kā nazis runcim pie pautiem. Tādi ir valsts naudas tērētāja, maznozīmīgā, pelēcīgā izdevuma par kino veidotāja Kristīne Matīsa. Viņai piebalso literāri Aivars Eipurs, Aris Ostups. Vai šādi, piepulcinot arī Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāju Gintu Grūbi, Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidentu Vilni Kalnaelli, Latvijas Kinooperatoru ģildes prezidentu Gintu Bērziņu, Latvijas mākslinieku padomes priekšsēdētāju Jurģi Klāsonu, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāju Ievu Romanovu, Latvijas Filmu Servisa Producentu Asociācijas valdes locekli Jāni Kalēju, varēsim sākt veidot it kā seno padomju laiku sapņaino aizstāvju sarakstu, kuriem viss latviski topošais ir nicināms un nīdējams?
Nekur, nevienā paziņojuma daļā nav apgalvojumu, ka par to pašu naudu nosauktie kino darbinieku organizāciju pārstāvji izdarītu labāk, vērtīgāk, sabiedriski nozīmīgāk. Nē, tikai to, ka naudu sadalītu pareizāk. Paralēli visur ar tekstos ar tādu kā indes pilināšanu visu laiku par nacionālismu, latviskumu. Izskatās, ka atklājas baisas lietas- mūsu kultūras jomas pārstāvošie savā vairumā ir naidīgi mūsu valstij, tautai, Latvijas kā latviskas valsts idejai. Tas- tāds īpatnējs kultūras cilvēku „apsveikums” mums visiem valsts svētkos. Par to ir skumji, kļūst saprotamas ilgstošās neveiksmes kultūras naudas tērēšanā sabiedrības interesēs.
Patīkami šajā paziņojumā sakarā ir tas, ka sabiedrības lielākā daļa publiski atbalsta NA naudas ieguldīšanu kino jomā. Izskatās, ka ir izdevies ar pavisam nelieliem naudas līdzekļiem radīt cerību sabiedrībā gaidītu mākslas darbu tapšanai. Savukārt tas, ar kādu negantu naidu pret mūsu neatkarīgas valsts idejas popularizēšanu vēršas daļa mūsu „kultūras cilvēku”, iedveš šausmas par to, kam valsts nauda ir dota līdz šim it kā sabiedrības interesēs. Izskatās- mūsu valsts ienaidniekiem un izmantotājiem. Valsts ienaidnieki tagad aizsedzoties ar kultūras karogu vēršas pret mūsu valsti vismaz kultūras jomā. Tas ir vienlaikus ar to , ka valsts ekonomisko pamatu – savu naudu vēlas iznīcināt paši valsts vadītāji, ministru vadītājs un finansu ministrs.
Iespējams, ka NA vajadzēja finansēt Pumpura „Lāčplēša” ekranizēšanu, Kangara un Nagcepures lomas piedāvājot aktieriem ar vislielāko ārējo līdzību V.Dombrovskim un A.Vilkam. Savukārt raganu saietā filmēties varētu Kristīne Matīsa, Gints Grūbe citi latviskā nīdēji. Lai top patiesi un no sirds veidoti aktierdarbi. Ticu, ka viņiem izdotos aktieriski un no sirds piepildīt Pumpura tekstu:
„Tauta, tēvzeme; negribu varonis būt tāds,
Kuram, cīnoties tautas un tēvzemes labumā, tomēr
Pašam ir lielākais grūtums, raizes un trūcība jācieš."
Lai varētu tapt esošajām aktualitātēm atbilstošs un sabiedrībā nozīmīgs kino darbs. Saprotu, ka tas esošajā „koalīcijā” nav iespējams, un jātop pēc bomžu un Maskavas Ļubercu ielu bandītu ekranizācijām par Latvijas naudu vismaz piedāvātajiem diviem projektiem pēc „Zīmoga sarkanā vaskā un „Dvēseļu putenī”. Valsts jubilejas dienu priekšvakarā atkal- cīņa par savu, latvisku valsti, kultūru. Šoreiz- pret „kultūras” cilvēkiem.
Ar sabiedrības atbalstu- viss izdosies!