Īsti jau nav par ko spriest, ja uzskata, ka premjers Dombrovskis ir finansu ģēnijs, ka viņa lēmumi ir nemaināmi un nemaldīgi. Ja nu mēs mazliet pieļaujam varbūtību,ka tā tas nemaz nav? Ko tad? Pēc VSAA(Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) datiem, mūsu visu nākotnes pensiju naudu apsaimnieko valstī esošās komercbankas( pēc tam, kad ar likumdošanas spēku šīs funkcijas pārņēma no Valsts kases),kuras apsaimnieko valsts fondēto pansiju līdzekļus Ls 876 263 983 apmērā un vēl Ls 119 000 000 privātajos pensiju fondos. Gandrīz miljards latu iedzīvotāju naudas, kuru pārvalda pārsvarā ārvalstu bankas. Pēc V.Dombrovska ieceres likvidēt komercbankas kā valsts īpašumu iedzīvotāju pensiju uzkrājumi visā pilnībā tiks uzticēti ārvalstu baņķieru žēlastībai.
Ieceres autora idejas izvērtēšanu vislabāk sākt ar paša autora un viņam pietuvināto personīgo finansu sekmju izvērtējumu. Vienīgais zināmais veikums, tiesa, neveiksmīgs, ir Dombrovsku ģimenes nekustamo īpašumu bizness kopā ar ģimenes draudzeni Sandru Bukani, kad ar 1 815 644 eiro lielu aizņēmumu nekas prātīgs neiznāca, bet premjeram vēl no saviem iekrājumiem 158 789 eiro nācās ielikt, kā arī panākt aizņēmuma devēja-mums visiem piederošās-Hipotēku bankas aizdevumu procentu nemaksāšanu. Tā teikt-visi, kas ielikuši savu naudiņu Hipotēku bankā uz procentiem, saņem mazāk, jo premjers nevar vai negrib maksāt vai bankrotēt, kas esot gan normāls process citiem valsts iedzīvotājiem. Bukane tagad-Dombrovska padomniece-tāds tādam dod padomus. Šķiet, esam sapratuši, ka finansēs mūs vada nejēga, kurš sev apkārt pulcina līdzīgus.
Pensiju naudu komercbankas pārsvarā izvieto ārzemēs. Tātad-mūsu pensiju nauda strādā ārvalstu labklājībai ,bet bankas mums pelna ļoti niecīgus procentus no mūsu uzkrājumiem vai pat tie samazinās „neveiksmīgas” ieguldīšanas rezultātā.
Visvairāk dalībnieku ir “Swedbank IPS” AS – 450 tūkstoši, IPAS „SEB Wealth Management " – 240 tūkstoši un IPAS ”Citadele Asset Management” – 139 tūkstoši. Kā redzam-valsts komercbankai –„Citadelei” ir daudz mazāk dalībnieku.
Plānus ar aktīvu ieguldījumu politiku ir izvēlējušies 62%, ar konservatīvu ieguldījumu politiku – 29%, ar sabalansētu ieguldījumu politiku – 9% dalībnieku.
Ienesīgums 2011.gadā daudziem bija ar mīnus zīmi- mūsu pensiju uzkrājumi samazinājās nevis auga.-piemēram- Swedbank pensiju IP "Dinamika" -4,41% , bet SEB Eiropas plāns –7,57%. Tātad drošo zviedru banku „melnajos caurumos" pagājušajā gadā pazuda dažam divdesmitā, dažam desmitā daļa iekrājumu. Tas, ka summa varbūt nesamazinājās-jo valsts mūsu kārtējos pensiju uzkrājumus ielika atkal „drošajās Zviedru bankās’. Veiksmīgai apsaimniekošanai. No zviedru bankas ar tik sekmīgiem darbības rādītājiem nāk arī Latvijas augšupeju "panākušais" finansu ministrs Vilks. Tas-pārdomām. Zviedru bankas-finansu ģēniju kalve? Neizskatās.
Visu šo domu rezultāts- valstij vajag savas komercbankas, pašai jāapsaimnieko iedzīvotāju pensiju fondi, kuri jāiegulda Latvijas valsts ekonomikas attīstībā, sniedzot peļņu uzkrājumu īpašniekiem- valsts iedzīvotājiem , kā to savulaik darīja Valsts Kase, kad neviens nerunāja par noguldījumu negatīvu ienesīgumu jeb zudumu.
Ko varam darīt? Paust attieksmi- portālā manabalss.lv, balsojot pret Hipotēku bankas privatizāciju, arī citos veidos. Varbūt pārejot no citvalstu uz šobrīd valstij piederošajām bankām? Vēlākie noguldītāju protesti pret privatizāciju būtu spiediens uz valsti. Precīzāk-dulburiem valsts vadībā,kas netiek galā ne ar savām,ne valsts finansēm. Tālāk-jūsu priekšlikumi. Komentāru daļā.
Piebilde:savu pensiju naudas uzrājumu dinamiku variet redzēt mājaslapā:
https://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2-pensiju-limenis
rakstā-Valsts fondēto pensiju shēmas darbība 2011. gadā
A.B.
