Latvijā dzīvojušie ir piedzīvojuši daudzas naudas maiņas. Pārsvarā visi atceras (vairāk no citu atmiņām) par pirmskara stipro un vērtīgo latu. Sudraba pieclatnieks…
Atceras salīdzinoši nelielā vēstures posmā šādas naudas maiņas: 1940.g.-lats pret rubļiem,1941.g.-rublis un reihsmarka sadzīvoja draudzīgi vācu okupētajā Latvijā, ,PSRS- 1947.,1961.,1991.gadu naudas reformas, neatkarīgajā Latvijā-padomju rubļi pret repsīšiem, repsīši pret latiem. Tagad mums draud ar latu maiņu pret eiro. Valdība laikam domā-vienu reizīti vairāk vai mazāk? Domāšana kā noziedzniekiem grupveida izvarošanā-viena reizīte vairāk vai mazāk.. Varbūt sola kaut ko labu, vērtīgu? Būtībā-brūkošas impērijas ar pūlēm stutētu naudu, par kuras vērtību tuvākajā nākotnē neviens savu galvu ķīlā neliks. Vēsturiskā pieredze gan liecina par pretējo-katru naudas maiņu valdība ir izmantojusi, lai samazinātu iedzīvotāju maciņos esošo naudaszīmju skaitu. Paņēmieni bija dažādi- vienkārša brutāla konfiskācija(1940.g rubļu ieviešana ar privātkontu konfiskāciju), laika ierobežojumi, summu ierobežojumi apmaiņai. Savukārt vietējo valūtu maiņa pret eiro visās valstīs, kurās tā ir notikusi, ir cēlusi patēriņa cenas( iedzīvotāji par visu ir maksājuši vairāk). Latvijā jau šobrīd viena no ES valstīm, kurās iedzīvotāji procentuāli visvairāk no ienākumiem tērē pārtikai. Vai tādēļ, ka mēs visi esam tādi paši izēdāji kā Vella kalpu Ērmanītis? Nē. Iedzīvotāju ienākumi ir nelieli, bet cenas visā ES apmēram ir vienādas pārtikai. Mēs esam ES ar cenām, bet ne ar algām. No sava mazumiņa esam spiesti tērēt vairāk pārtikai.
Mums ar eiro ieviešanu nepiedāvā nekādu stabilitāti, pielīdzināšanos ekonomiski ES. Pēc eiro ieviešanas mums reāli jau tiek piedāvāts uzņemties jaunus valsts parādus. Šoreiz- atkal, lai glābtu bankas. Taču ne Latvijā, bet ES vecajās valstīs. Jo nauda tad jau būs viena-kopēja. Un mums piedāvā kā bagātai valstij atbalstīt „trūcīgo” Itālijas, Grieķijas, Portugāles, Francijas finansu sistēmu. Daudz jau ne- pirmajā reizē jāturot gatavībā 0,4% no triljona. Aivars Lembergs aprēķinājis-tie būtu 4miljardi eiro. Igauņi maksās (jo viņi jau ir eiro zonā) 1,4miljarduseiro (citi gan saka-150miljonus eiro). Ir vēl citi-salīdzinoši sīkāki tēriņi. Tā ,ministra Vilka vadītā Finansu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2013.-2014.gados pārejas nodrošināšanai informācijas sistēmai un citam vajadzēšot 8,7miljonus latu. Tas, neskaitot pašvaldību un uzņēmumu izdevumus, kas saistīti ar naudas maiņu. Tikko mūsu premjers gariem zobiem, lai nelikvidētu vēl 10 slimnīcas, atvēlēja 10,2miljonus veselībai. Turpmāk tā nevarēšot. Kā redzam-valsts iedzīvotājiem Dombrovskis un viņa partijas pārraudzībā esošā Finansu ministrija negrib neko atvēlēt, bet citu ES valstu ekonomiku dēļ ir gatavs aizņemties miljardus. Tāda interesanta, par valsti un iedzīvotājiem „domājošu valstsvīru” attieksme. Varbūt valstij nav naudas? Skatīsimies.
Ekonomists Ošlejs saka, ka ir skaidri redzams- nabadzīgai valstij iestājoties eiro zonā, šī valsts ir spiesta pēc zināma laika bankrotēt. Mums pašiem sevi jāvērtē-esam bagāta vai nabadzīga jeb eiro zonā bankrotam pakļauta valsts?
Kā pozitīvais eiro ieviešanai tiek piesaukta investīciju piesaiste. Reāli tā ir nesegto, sadrukāto ASV zaļo papīrīšu- dolāru iespiešanās pasaulē. Kad pret būtībā nevērtīgo papīrīti tiek pretī prasīti reāli nekustamie īpašumi, darbs, saražotais. Tāda nelīdzvērtīga apmaiņa, kad Latvijas valsts jeb iedzīvotāji par jeņķu prezidentu bildēm tualetes papīra vērtībā pretī dod reālu vērtību. Līdzīgi ir ar piedrukātajiem eiro… Tikai Latvijai, iestājoties ES eiro zonā, neviens eiro drukāt neļaus. Pretī gan prasīs reālu vērtību-kā līdz šim. Kā Grieķijai. Savu nākotni redzam…
Būtībā - var mainīt naudaszīmes, to izskatu, nosaukumu, bet tas neko nemaina. Svarīga ir tādas valsts būvēšana, kurai ir nākotne. Jāceļ tautas izglītības līmenis, veselības aprūpe, konkurētspēja. Ir jāiemācās būt bagātiem un ekonomiski spēcīgiem.
Eiro nav plāns-tas ir mērķis, kas nesniedz ieguvumus iedzīvotājiem un valstij ekonomiski, bet gan jau reāli paredzamus zaudējumus un tēriņus. Uzskatu, ka nav jāievieš eiro, bet gan jāanalizē valsts budžeta veidošana, valsts naudas tērēšana. Ja 1998.gadā valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu proporcijas bija 1,26 pret 1,33 miljardiem(pēc 1998.gada rudens budžeta grozījumiem), bet 2012.gadā ieņēmumi pret izdevumiem 4,52 pret 4,64 miljardiem, tad mums visiem ir jādomā par valsts galveno finansistu Dombrovska un Vilka prāta spējām.
Situācijā, kad ir trīs reizes lielāks budžets,, par 10% vai pat vairāk samazinājies iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju nodrošinājumam pa šo laiku atrauts viss ,ko var- samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi, veselības pakalpojumi, sociālais atbalsts un ar trīskāršu budžetu-nemācēt saimniekot… 1998.gadā nekas netika mazināts! Viss darbojās!
Jā, protams, viss ir kļuvis dārgāks, lata pirktspēja(tas, cik par latu var nopirkt) pazeminājusies. Tās ir sekas dalībai ES, jo pat esot ārpus eiro zonas, brīva sadrukāto eiro plūsma mūsu virzienā notiek. Par papīrīšiem tiek uzpirktas reālas Latvijas vērtības. Bet par Latvijai vajadzīgo nākas maksāt ar tiem pašiem eiro un dolāru papīrīšiem, kurus pie mums nedrukā, bet prasa reāli nopelnīt. Vai atrašanās ārpus ES kaut ko mainītu? Ar šiem pašiem valdošajiem, kuri mūs savulaik, bravūrīgai bungu dārdoņai rībot, ievilka ES, noteikti- nē, nemainītu. Ja neaizstāv sevi, savu ražotāju, savu valsti, iegūst tikai tie, kas var cerēt uz amatiem ES struktūrās. Vai mēs visi ceram, gribam mukt uz ES amatiem? Laikam nē. Mums vajag stabilu, ekonomiski attīstītu savu valsti. Valdošajiem-nē.
Laikam jau pareizi teica vienas franču filmas varonis- zaglis ne vienmēr ir zaglis, bet muļķis-tas ir uz mūžu.
Pārdomājot šo rakstu, lauzīsim galvas arī to nejēgu vietā, kuriem par domāšanu, sēžot valsts amata krēslos, mēs maksājam algas.
P.S. Tekstā runāju - valdība, It kā tur ir 2 NA jeb VL ministri. CIts-cik viņiem tās teikšanas. Cerēsim ,ka turpmāk un ātrāk kā pēc 2,5 gadiem vēlēsim citu Saeimu. Bez Vienotības, bez ZRP,bez priekšvēlēšanu tekuļiem NA jeb VL vēlēšanu sarakstā. Uzskatu,ka reāli NA jeb VL nav valdībā,jo pat niecīgākās ieceres koalīcijas "partneri" neatbalsta. Diemžēl.
Lejuplādēs: Daži Diānas Meieres un Jura Kaļķa piedāvātie skaitļi. Materiāls -Latvijas un ES sadarbības bilance.
A.B.
