Š.g. 30.martā Neretas novada Sproģos notika Grāmatu svētki. Programma bija plaša, bet visvairāk interesēja sākumdaļā paredzētā diskusija „ Vides aizsardzība. Dzīve pēc novadu apvienošanas”. Piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ( ZRP) , 11.Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība), Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rasčevskis (ZZS).Diskusiju vadīja Viesturs Serdāns no „Latvijas Avīzes". Diskusijas sākumu kavēja ministrs Sprūdžs, kuru aizkavējusi tikšanās ar premjeru. Laiks tika izmantos noskaidrojot iespējamo Zaķa kļūšanu par satiksmes ministru. Tālākajā tikšanās gaitā Zaķis to nosauca par baumu.
Šajā diskusijā interesanti bija salīdzināt Zaķa „politoloģisko” spēju runāt par visu ātri, neapturami un kļūdaini. Tā viņš minēja četras grupas, kuras valstī sabiedriskajā transportā izmanto atlaides. Viena no tām Zaķaprāt ir pensionāri. Kad viņam uz šo kļūdu norādīja, viņš sāka runāt par invalīdiem un viņu pavadoņiem ,kuri izmanto nulles jeb bezmaksas biļeti. Pensionāriem tiešām ir atlaides-Rīgā, ko laikam bija domājis Zaķis.( ilgstošajiem deputātiem laikam Rīga asociējas ar visu Latviju). Arī Jēkabpils saviem pensionāriem (no Rasčevska vārdiem) sabiedriskajā transportā dod atlaides(gan nesen to sāka darīt). Tomēr- tas nav vispārēji, nav valsts politika.
Nākošais interesantais jautājums, kuru pieminēja Zaķis, bija „Rail Baltic” jeb dzelzceļš no igauņiem uz Eiropu pa šaurākām nekā pie mums sliedēm. Zaķis tieši pateica, ka iecerētais projekts ar vienu pieturu Salaspilī un bez pieejas ostām(ostai) un lidostai Latvijai nav interesants. Tad tas ir vienkārši igauņu dzelzceļš igauņu kravu pārvadāšanai. Viņš šo projektu nenoliedza, pilnībā, bet iecerētajā izpildījumā atzina par Latvijas interesēm nederīgu. Tālis Linkaitis Twiterī gan minēja, ka Zaķis zākājis šo projektu, bet, manuprāt, drīzāk gan skatījis no Latvijas valsts interesēm( tādas projekta iecerētajā veidolā Zaķaprāt nav atrodamas). A. Kiršteins atbildot Linkaitim uzsver, ka dzelzceļa ievade Rīgā un līdz lidostai ļautu Latvijai par ES naudu uzbūvēt Daugavas Ziemeļu šķērsojumu( dzelzceļa projekta ietvaros). Tad ir jārēķina, vai Latvijas līdzmaksājumi projektā 240 miljonu Eiro apmērā atsver šī šķērsojuma izveidi. Ņemot vērā, ka Kiršteins ir ar arhitekta izglītību, viņā var ieklausīties. Skatīsimies kā viss veidosies- kā igauņu sliedes daļēji par mūsu naudu ar vienu formālu pieturu Salaspilī, vai dabūs Latvija, projektu realizējot, kaut ko lietderīgu arī sev? Vai vajag tērēties, ja ieguvumu mūsu valstij nav, bet izdevumi paredzami lieli gan ceļot, gan vēlāk igauņu sliedes uzturot?
Pieminot satiksmi un zemes ceļu kvalitātes uzlabošanu. Zaķis minēja, ka vajadzētu nevis kapitāli remontēt, bet uz esošā uzlikt plānāku vienu kārtu seguma ,kuru tad līdzīgā veidā atjaunot ik pēc gada.To viņš teica par mazas noslodzes ceļiem. Neretieši atceras savulaik šādi veidoto Neretas- Valles ceļu posmu ar „melno segumu( emulsija+ šķembas). Iespējams,ka lētāk, bet nebija kvalitātes- tiešām uz gadu-diviem.
Daudziem lauksaimniecībā būtiskie ES maksājumi arī tika pieminēti. Noprotams,ka 50% no ES vidējā Brisele būtu ar mieru maksāt ( lemts gan vēl nekas neesot), bet Latvija cerot uz apmēram 80% . Interesanti,kāpēc ne 100% no ES vidējā,jo bezierunu piekāpšanās līdz 50% liecina, ka mēs ES vajadzīgi vairāk kā ES mums. Varbūt jābūt uzstājīgākiem, valsti pārstāvošajiem gudrākiem?
Sprūdžs salīdzinot ar Zaķi izskatījās labāk- runāja konkrētāk, ja nezināja, nevarēja uzreiz skaitļus pateikt, tā arī atzinās. Sāncensībā ar Zaķi vinnēja,. Pieminama ir iecere VARAM ministrijas struktūras izvietot reģionos, ko ministrs nenoliedza, kad Serdāns šo tekstu no viņa „izvilka”.
Tika solīts, ka iedzīvotājiem esošā braukšana pa iestādēm tikšot aizvietota ar iespēju uz vietām (neprecizējot to ,cik tālu no pagastu vai novadu centriem) centralizēti kārtot jautājumus, kuri prasa vairāku iestāžu izmantošanu.
Kā partijas VL pārstāvim sāk rasties vēlēšanās, lai šādos pasākumos piedalītos arī mūsējie. Ar spēju labi izskatīties blakus Sprūdžam, un drošu Zaķa atstāšanu pēdējā vietā. Rasčevski šeit nepieminu, jo kā vietējiem sen zināmu saucieti (Saukas iedzīvotāju) viņu Neretas pusē uztver kā vienkārši labu cilvēku, daudziem savējo nevis partijnieku.
Savukārt iedzīvotājus varu aicināt šādas iespējas gan redzēt,gan dzirdēt izmantot, lai nav jāsaka -pie mums ierodas uz vēlēšanām. Vislatviešu deputāti cenšas apciemot savus vēlētājus daudz biežāk- aiciniet, pulcējieties, lai satiktos, uzzinātu, parunātu-VL deputāti ieradīsies.
Piedaloties šajos svētkos ir jāzina, ka no politiķiem apmeklētāji un bibliotēkas gaida dāvaniņas—grāmatas.
P.S. Pasākuma norisē lielu darbu ieguldīja Zalves pagasta pārvalde un Sproģu pamatskolas kolektīvs. Īpašs paldies Gunai Gadišķei par gardo sēļu zupu ! Paldies novada bibliotekārēm, kuras aicināja savu pagastu ļaudis uz pasākumu!
