Bijušās nodaļas lapa

Šobrīd  sabiedrību atkal sakustinājušas runas par datu nesēju nodokli, par to, ka tas palīdzēšot autoriem.  Ņemto vērā, ka  VL Neretas nodaļas pārstāvjiem ir nelieli  kontakti radošo cilvēki vidū, tad :

Pašreizējais prezidents izdomājis, ka kaut kas jāmaina eksprezidentu garantijās. Vajagot vairāk naudas. Var nedot tik lielas  un greznas mašīnas. Var negarantēt dzīvokli. Viss pareizi, jo citādi tautai iespaids, ka mums par prezidentiem ieceļ Rīgas patiltes bezpajumtniekus, kuri pirms prezidentūras dzīvojuši zem  tilta, ūdeni mazgāšanās reizēm redzējuši tikai  vasarā, bet ziemā tad, kad labs cilvēks, zemledus makšķernieks, izurbis āliņģi. Lai degungalu var samērcēt. Tad nu lai mūsu bezpajumtnieki , kas tapuši par valsts prezidentiem, zaudējot dzīvošanu Rīgas pilī

 Šomēnes –dzejas dienu laiks. Arī Neretā. Dzejas vēstneši staigāja pa Neretas ielām, bet Neretas bibliotēkas izstāžu zālē 20.septembrī ,atklājot rokdarbnieces Helēnas Liepiņas  izšūto gleznu izstādi, pasākuma pirmajā daļā skanēja daudzu gadu garumā Neretā dzirdētas autores dzeja.  Rutas Lormane Gricgales „Kubuļu” māju

  Cīņas par šo skaisto Zemgales pilsētu ilga no 28.jūlija līdz 14.septembrim, un tajās piedalījās ievērojams skaits latviešu karavīru – leģionāri no veselības un apmācību rotām, 23., 319. un 322. policijas bataljonu kareivji, kā arī jauni puiši un iesirmi vīri no Bauskas atsevišķā bataljona. Tas bija unikāls gadījums Latvijas vēsturē, kad frontei tuvojoties toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks nevis steidzās evakuēties, bet gan uzaicināja vietējos vīrus ņemt šautenes rokās un pašiem aizsargāt savu pilsētu. Tādejādi no policistiem, aizsargiem un citiem brīvprātīgajiem tika izveidots aptuveni 300 vīru liels bataljons J.Uļuka vadībā. Bauskas brīvprātīgo bruņojums bija pavājš (trūka automātisko ieroču), taču Tēvzemes mīlestība un apziņa par savas dzimtās sētas aizsargāšanu šiem vīriem un pavisam jauniem puišiem deva morāla pārākuma sajūtu pār skaitliski pārāko un labāk apbruņoto ienaidnieku. Pateicotiesšai vienībai, no Lietuvas puses uzbrūkošās sarkanarmiešu vienības tika apturētas Bauskas pievārtē, neļaujot tām pārcelties pār Mūsu un Lielupi un doties tālāk Rīgas virzienā. Tobrīd pie Bauskas nebija vācu vienību, kas spētu apturēt uzbrucējus, to izdarīja latvieši. Pašaizliedzīgie Bauskas aizstāvji ļāva nostabilizēt fronti, un vēlāk jau kopā ar citām latviešu un vācu vienībām piedalījās visās kaujās savas pilsētas pievārtē. Tikai 14.septembrī, pēc ilgas artilērijas viesuļuguns un aviācijas uzlidojumiem, skaitliski daudzkārt pārākajam pretiniekam izdevās salauzt Bauskas aizstāvju pretestību un ieņemt izpostīto pilsētu.