Bijušās nodaļas lapa

Atskan dažādi valdības vīru paziņojumi par to, ka Latvijai vajag ciešāk iekrist ES skavās( es teiktu- važās). To saka tie paši, kuri iestājoties solīja, ka Latvijā būs kā vecajās ES valstīs. Mūsu iedzīvotāju daļai jau tagad ekonomiski tas tiešām ir. Pāris simtiem augstāko amatvīru  un tai iedzīvotāju daļai, kuri šo labklājību sameklēja, aizbraucot uz Vāciju, Īriju, Angliju.

  Cīņas par šo skaisto Zemgales pilsētu ilga no 28.jūlija līdz 14.septembrim, un tajās piedalījās ievērojams skaits latviešu karavīru – leģionāri no veselības un apmācību rotām, 23., 319. un 322. policijas bataljonu kareivji, kā arī jauni puiši un iesirmi vīri no Bauskas atsevišķā bataljona. Tas bija unikāls gadījums Latvijas vēsturē, kad frontei tuvojoties toreizējais Bauskas apriņķa priekšnieks Jānis Uļuks nevis steidzās evakuēties, bet gan uzaicināja vietējos vīrus ņemt šautenes rokās un pašiem aizsargāt savu pilsētu. Tādejādi no policistiem, aizsargiem un citiem brīvprātīgajiem tika izveidots aptuveni 300 vīru liels bataljons J.Uļuka vadībā. Bauskas brīvprātīgo bruņojums bija pavājš (trūka automātisko ieroču), taču Tēvzemes mīlestība un apziņa par savas dzimtās sētas aizsargāšanu šiem vīriem un pavisam jauniem puišiem deva morāla pārākuma sajūtu pār skaitliski pārāko un labāk apbruņoto ienaidnieku. Pateicotiesšai vienībai, no Lietuvas puses uzbrūkošās sarkanarmiešu vienības tika apturētas Bauskas pievārtē, neļaujot tām pārcelties pār Mūsu un Lielupi un doties tālāk Rīgas virzienā. Tobrīd pie Bauskas nebija vācu vienību, kas spētu apturēt uzbrucējus, to izdarīja latvieši. Pašaizliedzīgie Bauskas aizstāvji ļāva nostabilizēt fronti, un vēlāk jau kopā ar citām latviešu un vācu vienībām piedalījās visās kaujās savas pilsētas pievārtē. Tikai 14.septembrī, pēc ilgas artilērijas viesuļuguns un aviācijas uzlidojumiem, skaitliski daudzkārt pārākajam pretiniekam izdevās salauzt Bauskas aizstāvju pretestību un ieņemt izpostīto pilsētu.

  Diezgan daudzi ik pa laikam uztraucas par to ,ka politiski plaši zināmām personām cīnoties ar  veselības problēmām, aizejot viņsaulē, publiskajā telpā notiek cīņa ar  sasirgušo vai aizgājušo tā sauktajos interneta komentāros.

  Informāciju par šo konferenci saņēmām no  Saeimas deputātes Vinetas Poriņas kopā ar uzaicinājumu piedalīties un aicināt citus.

Latvijā visu laiku   top jaunas organizācijas,   biedrības, cilvēki pulcējas, sakašķējas, pašķiras. Viss notiek.

Tikai ar to paveikto, ar rezultātiem ir trūcīgāk. Un tad neapmierinātie atkal dibina jaunas ,pareizās organizācijas, ar jauniem, tīriem cilvēkiem, kuri atkal kāpj  uz vecajiem grābekļiem- sastrīdas, sašķeļas, atkal dibina jaunās, pareizās organizācijas.